Pāriet uz saturu

Norādījumi

Komercrēķina prasības

Komercrēķins dokumentē preču pārrobežu pārdošanu un ir viens no galvenajiem dokumentiem, ko muitas iestādes var izmantot, lai novērtētu un nomuitotu sūtījumu. Konkrētie nepieciešamie dokumenti un dati ir atkarīgi no galamērķa, precēm un to pārvietošanas iemesla. Šajā rokasgrāmatā ir izskaidrots, kā komercrēķins atšķiras no iekšzemes pārdošanas rēķina un proforma rēķina, kādi muitas dati parasti tiek pieprasīti un kas jāpārbauda pirms nosūtīšanas.

9 min. lasīšanai · 27.08.2026

Kas ir komercrēķins

Komercrēķins ir pārdevēja dokumentācija par preču pārrobežu pārdošanu. Muitas iestādes to izmanto kopā ar muitas deklarāciju un citiem sūtījuma dokumentiem, lai identificētu puses, aprakstītu un klasificētu preces, noteiktu muitas vērtību, kā arī aprēķinātu muitas nodokļus un importa nodokļus.

Pārvadātājs vai muitas brokeris var pieprasīt papīra kopijas, elektronisku kopiju vai rēķina datus savā reģistrācijas sistēmā. Komercrēķins parasti ir nepieciešams, ja preces tiek pārdotas starptautiskā līmenī, taču iestāde var pieņemt vai pieprasīt aizstājošu dokumentu gadījumos, kad notiek pārvietošana, kas nav saistīta ar pārdošanu, sūtījumi ar zemu vērtību vai cita specifiska procedūra. Tīriem pakalpojumiem un digitālajām piegādēm netiek izmantots preču muitas rēķins, lai gan tiem var būt atsevišķi nodokļu un ziņošanas noteikumi. Pirms nosūtīšanas noskaidrojiet pie importētāja, pārvadātāja vai brokera, kādi dokumenti ir nepieciešami galamērķī.

Kā komercrēķins atšķiras no standarta vai proforma rēķina?

Šie trīs dokumenti var izskatīties līdzīgi, taču to mērķis un saturs atšķiras.

Standarta pārdošanas rēķins reģistrē pārdošanu un pieprasa maksājumu; iekšzemes darījumam tajā parasti nav muitas datu. Proforma rēķins parasti ir piedāvājums rēķina formā, kas sagatavots pirms pārdošanas noslēgšanas. Tas var palīdzēt pircējam noformēt importa licenci vai akreditīvu vai sagādāt līdzekļus, un dažas muitas procedūras to pieņem, ja nav galīgā pārdošanas rēķina. Komercrēķins reģistrē faktisko eksporta pārdošanu un ietver sūtījumam nepieciešamos datus. Noderīgs praktisks padoms ir izsniegt piedāvājumu, izmantojot proforma rēķinu, un izmantot komercrēķinu pabeigtai eksporta pārdošanai, vienlaikus ievērojot galamērķa valsts iestāžu procedūru attiecībā uz precēm, kas nav paredzētas pārdošanai.

FunkcijaIekšzemes pārdošanas rēķinsProforma rēķinsKomercrēķins
Galvenais mērķisIekšzemes pārdošanas reģistrēšana un maksājuma pieprasīšanaIerosināt darījumuReģistrēt eksporta pārdošanu un nodrošināt muitas formalitāšu kārtošanu
LaiksPārdošanas rēķina izrakstīšanas brīdīPirms darījuma noslēgšanasKad tiek izrakstīts rēķins par eksporta pārdošanu
Muitas informācijaParasti navVar to iekļautIetver sūtījumam nepieciešamo informāciju
Muitas vajadzībāmParasti netiek sagatavots muitas vajadzībāmTiek pieņemts dažās procedūrāsParasti izmanto pārdotajām precēm
Maksājumu lomaReģistrē maksājamo summuParasti nav galīgā maksājuma rēķinsReģistrē faktisko eksporta pārdošanu

Muitas lauki, kas jānorāda komercrēķinā

Papildus parastajiem rēķina pamatelementiem muitas iestādēm ir nepieciešama pietiekama informācija, lai klasificētu un novērtētu preces. Nav vienotas globālas veidlapas. Precīzo informācijas sarakstu nosaka galamērķa iestāde, pārvadātājs, preces veids un norunātie tirdzniecības noteikumi, taču parasti tiek pieprasīta šāda informācija:

Eksportētājs / kravas nosūtītājs
Preces nosūtītāja pilns juridiskais nosaukums, adrese un kontaktinformācija, kā arī jebkurš nodokļu vai EORI/eksportētāja reģistrācijas numurs.
Importētājs / saņēmējs
Pircēja vai preču saņēmēja pilns vārds un adrese, kā arī nodokļu vai importa reģistrācijas numurs, ja nepieciešams.
Pilns preču apraksts
Katras preces apraksts vienkāršā valodā - kas tā ir, no kā tā ir izgatavota un kādam nolūkam to izmanto. Neskaidri termini, piemēram, „paraugi“ vai „daļas“, rada kavējumus.
HS / preču kods
Katram produktam pieprasītā tarifu klasifikācija. Starptautiskā HS klasifikācija sākas ar sešiem cipariem, savukārt valstu tarifu sarakstos tiek pievienoti papildu cipari.
Izcelsmes valsts
Izcelsme tiek noteikta saskaņā ar piemērojamo „pilnībā iegūts” vai „būtiska ražošana” noteikumu, nevis vienkārši pēc nosūtītājvalsts.
Daudzums un vienība
Vienību skaits un mērvienība (gabali, kilogrami, litri) katrai pozīcijai.
Vienības vērtība un kopējā vērtība
Cena par vienību un paplašinātā rindas summa. Rēķins atbalsta muitas vērtības noteikšanu, taču muitas tiesību akti nosaka, kādi papildinājumi, atskaitījumi vai alternatīvās metodes ir piemērojamas.
Valūta
Valūta, kurā ir norādītas summas, lai muitas iestādes varētu veikt pareizu konvertēšanu un pareizi aprēķināt muitas nodokļus.
Piegādes noteikumi
Nolīgtais „Incoterms 2020“ noteikums un norādītā vieta, ja tā tiek izmantota. Tas nosaka konkrētas izmaksas, piegādes pienākumus un risku, bet neaizstāj pārdošanas līgumu.
Eksportēšanas iemesls
Kāpēc preces tiek nosūtītas - pārdošana, dāvana, paraugs, remonts vai atgriešana. Tas ietekmē to, kā muitas iestādes nosaka preču vērtību un muitas nodokli.
Svars
Sūtījuma neto un bruto svars, ko pārvadātāji un muitas iestādes izmanto apstrādei un pārbaudei.

Kā izvairīties no muitas kavēšanās

Trūkstoša vai pretrunīga informācija var aizkavēt sūtījumu. Aprakstiet preces konkrēti: „vīriešu kokvilnas T-krekli” ir noderīgāks apraksts nekā „apģērbs”. Apstipriniet tarifu klasifikāciju, izmantojot galamērķa valstu tarifu klasifikācijas tabulu, jo valstis paplašina sešu ciparu HS klasifikāciju, un nepareizs kods var mainīt muitas nodokli vai izraisīt pieprasījumu. Deklarējiet vērtību, izmantojot šim pārvadājumam nepieciešamo metodi. Bezmaksas paraugiem, aizvietotājiem un dāvanām joprojām var būt nepieciešama pamatota muitas vērtība, pat ja nav jāmaksā, tāpēc neizdomājiet simbolisku vērtību.

Nodrošiniet, lai rēķins atbilstu iepakojuma sarakstam, pārvadājuma dokumentam un muitas deklarācijai. Norādiet pilnu Incoterms noteikumu un konkrētu vietu, ja līgumā tāds ir paredzēts. Piemēram, saskaņā ar DDP noteikumiem pārdevējs uzņemas atbildību par importa muitošanu un nodokļiem, lai gan vietējie likumi var padarīt to nepraktisku vai neiespējamu ārvalstu pārdevējam. Reģistrācijas numurus un deklarācijas pievienojiet tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un pārbaudiet, vai ir nepieciešams paraksts, licence vai konkrētajai valstij raksturīga veidlapa. FreeBillGen var sagatavot vispārēju detalizētu rēķina projektu, taču tam nav atsevišķas funkcijas HS kodam, izcelsmes valstij, Incoterms noteikumiem, EORI kodam vai muitas noformēšanas procesam; pirms sūtīšanas aizpildiet un pārbaudiet šos datus.

Jautājumi par komercrēķinu

Kādam nolūkam tiek izmantots komercrēķins?

Komercrēķins dokumentē eksporta pārdošanu un ir viens no galvenajiem dokumentiem, ko muitas iestādes izmanto, lai veiktu pārdoto preču muitošanu. Tajā norādītas puses, aprakstītas un novērtētas preces, kā arī sniegts pamatojums preču klasifikācijai un muitas nodokļu un importa nodokļu aprēķināšanai. Var būt nepieciešami arī citi sūtījuma un muitas dokumenti.

Kāda ir atšķirība starp komercrēķinu un proforma rēķinu?

Proforma rēķins parasti ir piedāvājums rēķina formā, kas sagatavots pirms pārdošanas noslēgšanas. Komercrēķins reģistrē faktisko eksporta pārdošanu un parasti kalpo kā pamats muitas formalitāšu kārtošanai. Proforma rēķinu joprojām var izmantot importa darījumos vai pieņemt dažās procedūrās, kas nav saistītas ar pārdošanu, tāpēc ievērojiet galamērķa valstī spēkā esošos noteikumus.

Vai man ir nepieciešams HS kods komercrēķinā?

Iekļaujiet tarifu kodu, ja to prasa galamērķis, pārvadātājs vai deklarēšanas procedūra. Pirmie seši cipari ir ņemti no starptautiskās Harmonizētās sistēmas, savukārt valstu sarakstos var būt pievienoti papildu cipari. Pārbaudiet galamērķa klasifikāciju, nevis pieņemiet, ka vienas valsts pilnais kods der visur.

Kas ir Incoterms un kāpēc tie parādās rēķinā?

„Incoterms“ ir ICC tirdzniecības noteikumi, piemēram, EXW, FOB, DAP un DDP. Tie nosaka piegādes pienākumus, konkrētas izmaksas un risku, savukārt atsevišķi noteikumi atšķirīgi regulē apdrošināšanu un importa muitošanu. Norādiet izvēlēto noteikumu, versiju un nosaukto vietu, ja līgumā tāds ir izmantots; tas neaizstāj pārdošanas līgumu.

Vai komercrēķinā ir jānorāda PVN vai tirdzniecības nodoklis?

Tas ir atkarīgs no pārdevēja nodokļu sistēmas, galamērķa, eksporta pierādījumiem un darījuma. Eksportam var tikt piemērota nulles likme, savukārt galamērķī var rasties importa PVN un nodokļi, taču neviens no šiem režīmiem nav universāls. Pārbaudiet gan eksporta nodokļu noteikumus, gan galamērķa importa noteikumus.

Vai varu izmantot komercrēķina veidni?

Veidne ir noderīgs sākumpunkts, taču nav vienas formas, kas garantētu tās pieņemšanu visā pasaulē. Pievienojiet laukus, kas nepieciešami atkarībā no galamērķa, pārvadātāja, preču un muitas procedūras, un pārbaudiet, vai ir jāizmanto noteiktā forma, valoda, deklarācija, licence vai eksemplāru skaits.

Izveidojiet komercrēķinu bez maksas

FreeBillGen var sagatavot skaidru, vispārīgu rēķina projektu ar pušu datiem, pozīcijām, daudzumiem, summām un valūtu. Tas pats par sevi nav gatavs muitas procedūrām un tam nav atsevišķu lauku HS kodam, izcelsmei, Incoterms nosacījumiem, EORI vai muitas formalitāšu kārtošanai; sūtījuma dokumentu aizpildiet un pārbaudiet atsevišķi.

Sākt bez maksas

Avoti

Pārskata un uztur FreeBillGen komanda.

Vispārīga informācija, nevis nodokļu vai juridiskas konsultācijas. Muitas noteikumi, nodokļu likmes un dokumentu prasības atšķiras atkarībā no valsts un laika; pārbaudiet prasības attiecībā uz jūsu sūtījumu un jurisdikciju.